
Boržijas līgava



ISBN: 978-9984-35-338-8
Lpps: 513
Cena: tikai 7.35 Ls!
Itālija, 1492. gads.
Sākas Bordžiju valdīšanas laiks, ko iekrāso šausmas. Neviens nevar justies drošībā. Romā plaukst apsūdzības un sazvērestības. Katru dienu Tibrā iemesti jauni līķi.
Neapoles galma princese Sanča Aragona politisku iemeslu dēļ spiesta precēties ar vienu no Bordžiju dzimtas pārstāvjiem. Šīs ar savu nežēlību slavenās indētāju un slepkavu ģimenes galva ir pāvests Aleksandrs Sestais, kurš alkst iekarot visu Itāliju. Viņa pretinieki nereti mirst no savādas slimības, kuru tautā sauc par Bordžiju drudzi... Lepnā, tikumīgā skaistule Sanča kļūst par pāvesta iekāres upuri. Pāvests Aleksandrs Sestais, ko Savanrola publiski nosaucis par antikristu, pieprasa lai jaunākais dēls Džofrs ierastos Romā kopā ar skaisto jauno sievu – Sanču Aragonu. Jau pirmajā vakarā pāvesta sabiedrībā Sanču pārņem šausmas par Bordžiju ģimenes lokā valdošo izlaidību. Lukrēcija Bordža jūt neremdināmu naidu pret jauno radinieci. Bet, kad Sanča iemīl Čezāri Bordžiju, sava vīra noslēpumaino vecāko brāli, viņa atklāj, cik neparastas un iznīcinošas ir patiesās šīs ģimenes saites. Pamazām Sanča Aragona ar šausmām apjauš, ka jauno radu attiecības ir slacītas asinīm un balstītas uz nodevību un izvirtību...
„Seksuāla kaisle un nāves briesmas – dramatisks īstu vēsturisko notikumu temps.”
F. Gregorija
Romāna aizraujošajās lappusēs ir daudz vēsturiskas patiesības – gan Sančas vectēva, Neapoles karaļa, neprāts un iebalzamēto ienaidnieku „muzejs” (jā, viņš patiešām ar tiem sarunājās), gan pāvesta izvirtīgās attiecības ar sievietēm, gan Lukrēcijas Bordžijas asinsgrēks ar tēvu un brāli un Bordžiju veiktās slepkavības, kurās gāja bojā dučiem kardinālu. Arī Sančas Aragonas kāzu nakts, kuru novēroja viņas tēvs – Alfonso Otrais un pāvesta sūtnis ir vēsturisks fakts. Džīnas Kologridisas darbs vienlaikus apbur un šausmina, un grandiozā romāna mērogi nodrošina tam pienācīgu slavu.












inguna 27.02.2009 15:52
Patika! Ļoti viegli lasās,daudz vēsturisku faktu.
silvija 01.04.2008 09:10
Ļoti patika!!! Veikli sameklēju Alfreda Širokauera 1992. gadā izdoto 'Lukrēciju bordžiju'