Slavenais stāstnieks Stīvs Berijs savā darbā pārzīmē Vidējo Austrumu robežas. Globāli mērogi un briljants vēsturiskais ekvivalents.

                                                                                    Entertainment Weekly

ASV Valsts departamenta īpašās izlūkošanas nodaļas bijušais aģents Kotons Malone saņem draudpilnu e-pasta vēstuli: „Pie jums ir kaut kas tāds, kas man vajadzīgs. Jūs to paslēpāt, un jūs esat vienīgais, kas zina, kur to atrast. Sameklējiet to. Jums ir 72 stundas laika. Ja nesaņemšu no jums ziņu, atvadieties no sava bērna.” Malones šķirtā sieva, šausmu pārņemta, apstiprina šos draudus – viņu pusaudzis dēls ir nolaupīts. Redzot nolaupītāju apņēmību, Malonem ir skaidrs, ka pretinieki centīsies sasniegt mērķi ar jebkādiem līdzekļiem. Bet mērķis ir ne vairāk, ne mazāk kā pazudusī Aleksandrijas bibliotēka.

Stīvs Berijs savā visslavenākajā romānā stāsta par Aleksandrijas bibliotēku – vēstures, filosofijas, literatūras, dabaszinātņu un reliģijas ideju šūpuli. Šis unikālais fenomens pirms 1500 gadu piepeši pazuda mītu un leģendu dzīlēs. Vai tiešām?

Stīva Berija izcilie, vēsturiski daudzslāņainie spriedzes romāni tulkoti 35 valodās un tiek pārizdoti 34 valstīs. Savrupā kaujinieka tēlu Kotonu Maloni Latvijas lasītāji jau iepazinuši romānā „Tempļa ordeņa mantojums”.

Bibliotēkas ir cilvēces atmiņa.

                                                Johans Volfgangs fon Gēte