Mūsu lasītāja dalās ar pārdomām par Džeinas Korijas romānu ''Neskaties uz mani''. :)

Džeina Korija ir uzrakstījusi satriecošu romānu, kurā viņa pieskaras tādām aktuālām prolēmām kā bezpajumtnieki un posttraumatiskā stresa sindroms.

Par ko ir stāsts?

Kad mazajai Elijai nomirst māte, viņas vietā tēvs apprec citu sievieti, kuriem piedzimst dēls. Laiks iet un Elija sāk saprast, ka pamāte nebūt nav jaukā un burvīgā tante, kas pirms laulībām aptecēja gan mazo meiteni, gan savu vīru. Drīz vien parādās viņas nejaukā puse, ieskaitot to, ka Elija kļūst par mazā brāļa bezmaksas auklīti, līdz kādās viesībās notiek traģisks negadījums, kas pārvērš Elijas dzīvi un viņas domāšanu uz visiem laikiem. Lasītaji varēs uzzināt, kas notiek ar cilvēku, kas visu dzīvi sevi vaino pie notikuma, pie kura nebūt nav bijis vainigs. Un pie kā mentāli noved sevis šaustīšana, dzīvošana mūžīgā stresā un sevis noniecināšana...

Kas mani piesaistīja?

Lai arī šķiet, ka stāsts ir drūms un negatīvs, tā nebūt nav. Lasīju ar lielu interesei un šķita, ka izdzīvoju Elijas dzīvi no pašas bērnības līdz pat briedumam. Man patika cik niansēti tika aprakstītas Elijas sajūtas, domas un ko viņa juta, ka kad saprata, vienkārši izsakoties, ka sāk ‘’jukt prātā’’. Pa vidu, protams, tika iesaistīta mīlestība – gan pirmā, gan beidzamā un tas viss piedeva romānam odziņu. Jāatzīst, ka visu romāna laiku es tiku mānīta – autore lika man domāt vienu, lai arī notika kaut kas pavisam cits. Tāpēc daudziem, izlasot grāmatu būs pārsteigums par pašām beigām. Bet tāpēc jau Džeina Korija ir virtuoze savā jomā J